Savukārt dziļurbuma diametrs ir sākot no 80mm. Pateicoties lielākam caurules diametram, tajā var ievietot iegremdējamo sūkni un ūdens līmenis no zemes virsmas vairs nav svarīgs, jo iegremdējamais sūknis “ņem” ūdeni ap sevi un “stumj” uz augšu.
Tā novērojama pārsvarā Viduslatvijas zemienes rietumu daļā, Rīgu ieskaitot. Ūdens paaugstināto cietību nosaka kalcija un magnija sāļu saturs, kurš sulfātu savienojumu veidā ūdenī nonāk, izšķīstot zemes slāņos sastopamajiem ģipšakmeņiem. Ūdens bakterioloģiskās analīzes tiek veiktas nolūkā pārliecināties, ka dzeramais ūdens nav inficēts ar cilvēka organismam kaitīgām baktērijām, piemēram, enterokoki, koliformas un Escherichia coli. Dabīgos apstākļos pazemes ūdenī šādu baktēriju nevar būt. Tās tur var nokļūt vienīgi ilgākā laika posmā infiltrējoties piesārņotiem virsmas ūdeņiem vai gruntsūdeņiem, ja ūdens horizonts ir vāji aizsargāts ar ūdeni necaurlaidīgiem slāņiem vai arī ja nekvalitatīvi veikta urbuma apvalkcauruļu cementācija. Areālos, kur pazemes ūdeņos ir paaugstināta sulfātu klātbūtne, novērojama anaerobo sulfātreducētāju baktēriju aktīva darbība, kā rezultātā veidojas sērūdeņradis, un ūdens iegūst specifisku smaku. Īpaši aktīvi tās vairojas siltā ūdens boileros.
Pēc urbuma izbūves jāsagatavo urbuma pase, kuru apstiprina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, reģistrējot to savā arhīvā un piešķirot katram urbumam unikālu numuru.
Reklāma Par to, kādās vietās iespējams ierīkot spici, kā tas notiek praktiski un kas jāņem vērā, ierīci ekspluatējot, stāsta pieredzējis meistars Indriķis Slava, kurš ar šāda veida ūdens ņemšanas vietu ierīkošanu nodarbojas vairākus gadu desmitus.
Ierīkošanas izmaksu ziņā lētākais ūdens iegūšanas veids ir spice. Viena metra ierīkošana izmaksās aptuveni 20 eiro. Dziļurbuma metrs izmaksā līdz 50 eiro, bet viens metrs grodu akā maksās aptuveni 150 eiro, rēķinot gan darbu, gan materiālus.
Tīrīšanas darbi parasti ir jāveic ik pēc pāris gadiem, lai saglabātu ūdens kvalitāti un nodrošinātu sistēmas efektivitāti.
Visi mūsu spices ierīkošanas projekti tiek veidoti, ņemot vērā konkrētā reģiona ģeoloģiskos apstākļus un ūdens kvalitāti, lai nodrošinātu ilgstošu un efektīvu ūdens piegādi.
Ūdens spice pēc būtības ir ļoti vienkārša, tā parasti ir polietilēna vai achievedāla caurule kurā saurbti daudzi mazi caurumi, kuriem pa virsu ir cieši piestiprināts smalks achievedāla vai neilona siets
Priekšstats, ka ūdens ieguve no dziļurbuma nosaka labāku ūdens kvalitāti un daudzumu, nekā iespējams iegūt ar spici, nav pareizs.
Ja no ierīkotā urbuma paredzēts iegūt 100 un vairāk m³/dnn, vai arī vienuviet ierīkoti vairāki urbumi, kuri summāri dod vairāk par a hundred m³/dnn, šādu urbumu vai to kopu sauc par pazemes ūdeņu atradni jeb ūdensgūtni. Ar likumdošanas normatīvajiem aktiem noteikts, ka šādā gadījumā nepieciešams papildus veikt hidroģeoloģisko izpēti, datormodelēšanu ieskaitot, lai ar iegūtajiem hidroģeoloģiskajiem parametriem noteiktu pazemes ūdeņu krājumus ilgākam laika posmam (twenty five gadi) un ekspluatējot nepieļautu to izsīkšanu.
Citi faktori, kas var ietekmēt dziļurbuma ierīkošanas izmaksas, ietver nepieciešamību pēc papildu aprīkojuma vai papildu darbiem, piemēram, sūkņu uzstādīšana vai ūdens attīrīšanas sistēmas izveidošana.
Pirms darbu uzsākšanas rūpīgi aprēķinām paredzamās izmaksas, lai nodrošinātu caurspīdību un precizitāti.
Ūdensieguves urbumi (jeb artēziskās akas, dziļurbumi) visbiežāk ir teleskopiskas uzbūves vertikālas cauruļu konstrukcijas, dziļurbums kas sastāv no ekspluatācijas kolonnas, kura ir iecementēta izurbtajos iežos, un filtra kolonnas, kas caur ekspluatācijas kolonnu ielaista zem tās atsegtajā ūdens horizontā. Urbumos izmantotās caurules var būt plastmasas (PVC), melnā tērauda, nerūsējošā tērauda vai arī pielietota to kombinācija.
Tiklīdz tās ir sajauktas ar māla daļiņām, ar spici ūdeni iegūt nav iespējams. Tas arī ir apgrūtinoši vai neiespējami, ja starp ūdens nesošo smilšu slāni un virszemi ir biezāki un cietāki ieži: akmeņi, dolomīts, biezs māla slānis.